Kādu laiku pasaulē valda tāda ekonomiskā sistēma, ko gudri dēvē par jauno ekonomiku, jeb šis laiks(pagātne pēdējās dekādes garumā un šodien) tiek saukts par jaunās ekonomikas laikmetu(age of access). Ir pāris svarīgas lietas par šo laiku, kuras ir vērts uzzināt vai atcerēties, ja tās ir jau zināmas, un biznesa pasaule rādīsies pavisam citās krāsās. Mēģināšu veikt šo informējošo un atgādinošo funkciju, apvienojot to ar pirmā šāda veida ieraksta veikšanu. Šī raksta mērķis ir atgādināt par to, kur vēl var “rakt”, kur vēl ir iespējas un kur slēpjas tirgus potenciāls, kā to visefektīvāk izmantot abām pusēm izdevīgā veidā. Domāju, ka izlasot šo un mēģinot savilkt katru punktu ar reālo dzīvi, ikviens var atrast to savu “aprakto suni” un papildus peļņas, kā arī sabiedriskā labuma gūšanas veidus.
Tas stāsts ir sekojošs..
Visuzskatāmāk šo laiku var raksturot veicot salīdzinājumu ar līdz šim pastāvošo ekonomiku jeb industriālo ekonomiku. Būtiskākais faktors, kas radījis ekonomisko sistēmu maiņu ir internets jeb tīkls, tas ir arī galveno atšķirību cēlonis un pirmavots. Kapitālistiskās ekonomikas laikā procesi bija ilgstoši, produktu dzīves cikli gari, uzņēmumu izaugsme – lineāra, taču stabila, uzņēmuma rentabilitātes rādītājs bija tā lielums un darbaspēku izraudzījās pēc akadēmisko zināšanu novērtēšanas un uztvēra kā izmaksas un darbarīku… Tad jaunajā ekonomikā visos šajos aspektos ir radušies pretmeti, kas galvenokārt saistīti ar būtisku tīkla lomas palielināšanos mūsu ikdienā. Latvijā gan tikai pēdējos pāris gadus, taču pasaulē jau mazliet vairāk kā desmit, dominē īsi produktu dzīves cikli, kas noved pie straujas un haotiskas uzņēmuma attīstības, kas savukārt padara uzņēmuma spēju ātri reaģēt un būt elastīgiem attiecībā pret tirgus pieprasījumu par vienu no lielākajām vērtībām. Kas nav mazsvarīgi – darbinieks tiek uztverts kā investīcija, nevis izmaksas, pieprasījumu pēc akadēmiskās izglītības nomainot ar pieprasījumu pēc kreativitātes, spējas strauji reaģēt uz izmaiņām, reālas pieredzes, cilvēcības. ļoti patīk šis krievu autores tabulārais salīdzinājums. http://www.cecsi.ru/coach/new_economy.html
Tās galvenās lietas tomēr ir :
1. Tīkls, kas aizstāj līdzšinējo tirgu – visas tirgus darbības tiek pārnestas uz tīklu. Tirgus 1:1 tiek kopēts tīklā, no kā savukārt izriet visas nākamās sekas.
2. Rodas “bezsvara ekonomika” – un šo es domāju burtiskāk nekā jums varētu šķist. Nauda – pirms gadu simtiem norēķinājās ar aitām un kamieļiem. Tam sekoja zelta stieņi, ko savukārt aizstāja monētas. Tad jaunās ekonomikas laikmetā izzūd arī šķietami vieglās monētas un papīrnauda un maksāšanas līdzekļi vairs eksistē tikai ciparu veidā internetbankas ailītēs. Tirgošanās pāreja uz tīklu, rada vēl vienu svara zudumu – vairs nav nepieciešamības uzturēt veikalu, biroju telpas, nav vajadzīgs tik liels skaits darbinieku un tas viss tīkla rašanās dēļ. Mapes ar dokumentiem vairs nav vajadzīgas, nav jāpārsūta papīru kalni pa filiālēm – jo ir online datu bāzes.
3. Abi augstākminētie faktori savukārt rada privātīpašuma vērtības samazināšanos. Uzturēt māju, birojus vairs nav izdevīgi, jo tas pat nav nepieciešams, līdz ar to nenotiek to iegāde, bet labākajā gadījumā tikai īre. Arī fiziskās personas arvien biežāk izvēlas lietas un īpašumus izīrēt, nevis iegādāties, turklāt bieži vien tas notiek, lai radītu ilūziju par augstāku dzīves kvalitāti. Turklāt arī diezgan loģiski – kāpēc ņemties ar mājas būvniecību vai iegādi, regulāru atjaunošanu, ja var to īrēt un ik pa laikam mainīt. Vai kāpēc iegādāties auto, lai pēc tam mocītos ar pārdošanu, ja ir iespējams slēgt ilgtermiņa īres līgumus, kas paredz nomaiņu pret jaunu auto pēc X gadiem(nelielas paralēles ar Latvijā aktuālajām līzingu automašīnām) /ASV 90% Jaguar XJ modeļu ir nomāti :-) tur šī tendence bija jau divtūkstošo pirmajā dekādē./
4. Kā jau droši vien esat pamanījuši, es eju uz augšu – tad nu šī privātīpašuma vērtības zušana, izsauc tālākās sekas, ko mēs saucam par klienta vērtību mūža garumā. Ja agrāk dominēja pirkšanas-pārdošanas darījumi, kas, piemēram, mājas iegādes gadījumā nodrošināja tikšanos ar klientu reizi trīsdesmit gados, tad šobrīd, kad aktualizējas īrēšana, ir svarīgi piesaistīt klientu uz mūžu. Klienta vērtība mūža garumā ir tie ieņēmumi, kurus uzņēmums var gūt no viena klienta, ja tas kļūst par lojālu uzņēmuma klientu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi izzināt klienta paradumus, dzīves ritmu un patiesībā – patērētājs zaudē savu privāto telpu, uzņēmuma peļņas nolūkos. Taču tas nav tikai slikti – jo iepazīstot savu klientu maksimāli labāk, uzņēmējs var sniegt augstākas kvalitātes pakalpojumu. Šī iemesla dēļ, bieži vien mums veidojas familiāras attiecības ar regulāru pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir svarīgi izprast katru klientu un piesaistīt viņu “uz mūžu”, izprotot šī attiecību modeļa kardinālo atšķirību no pirms tam pastāvošā pirkšanas-pārdošanas attiecību modeļa.
5. Šis viss tiešā veidā ir radījis jauno produktu grupu – netaustāmo produktu grupu(atsaucoties uz iepriekšējo – uzņēmumi maksā, lai noskaidrotu savu klientu paradumus, ikdienu(jebkuras sociālo pētījumu aģentūras darbs :-) )). Pastiprinoties tīkla ietekmei uz mūsu dzīvi, netaustāmie produkti kļūst arvien pieprasītākie – speciālistu pieredze, zināšanas, idejas, viedokļi, padomi un pat domas, ir vieni no vislabāk apmaksātajiem produktiem mūsdienās. Intelektuālais kapitāls ir visa šī laikmeta dzinējspēks. Ņemot vērā arī faktoru, ka kultūra, atpūta, izglītība un citas ne gluži taustāmas lietas sāk ieņemt arvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, šo varētu saukt par jaunā laikmeta zelta bedri. Tendence skaidrojama gluži loģiski – pirms tam pastāvošais “hiperkapitālisms” , kad par lielāko vērtību tika uzskatīts viss materiālais un taustāmais, ir izsaucis gluži psiholoģisku vērtību un pieprasījuma maiņu.
6. Un galubeigās, lai no tīkla, bezsvara ekonomikas un netaustāmās produktu grupas varētu sasniegt maksimālo rezultātu, uzņēmumi ir izlēmuši apvienoties. Un, manuprāt, šī ir viena no ģeniālākajām un produktivitāti veicinošākajām tendencēm pēdējā desmitgadē. Tiek apvienota vairāku uzņēmumu pieredze, zināšanas, tiek būtiski palielināts kapitāls un apgrozāmie līdzekļi, samazināti procentuālie finansu riski. Apvienojot vairākus mazos uzņēmumus, ir iespēja izcīnīt stabilu vietu konkrētā nozarē, kas citādi nebūtu iespējama ierobežoto resursu dēļ – par šo tēmu, starpcitu, lielisks raksts jaunajā Forbes par Liepājas veļas ražotāju apvienošanos – izcils piemērs tepat mūsu valsts robežās. / Atsaucoties uz pirmo rindkopu – kapitālistiskās ekonomikas laikā valdīja konkurence un uzņēmums ar līdzīgu vai alternatīvu preci bija lielākais ienaidnieks, tomēr šobrīd svarīgi apzināties, ka apvienojoties un līdzdarbojoties var sasniegt krietni augstākus rezultātus, stipri ātrākā laka periodā. Ir svarīgi apvienot ne tikai taustāmos faktoru – kapitālu, “noīsināt” telpas utt, bet arī apvienojot dažādos viedokļus un skatpunktus, radīt jaunu, labāku pamatu turpmākai izaugsmes veicināšanai./
Tas, ko es ar šo visu gribu pateikt , ir – dārgie uzņēmēji, individuālie komersanti un visi citi pelnītgribošie, ņemiet vērā šīs tendences, to attīstības vēsturi un paredziet to nākotni. Šis viss pasaulē pastāv vairāk kā desmit gadu, Latvijā šīs tendences parādījušās pēdējo 4-5 gadu laikā, līdz ar to vēl ir milzīgs potenciāls, kā tās izmantot savas izaugsmes veicināšanā. Atcerieties par tām ik reiz, kad gribat kaut ko darīt, radīt jaunu produktu vai neizprotat situāciju tirgū vai uzņēmumā. Celiet savu vērtību un rentabilitāti, ievērojot šīs tendences. Ir neskaitāmi fakti, kas apstiprina šo iezīmju aktualitāti, par šīm tēmām var izplūst vēl pāris reizes plašākos rakstos, bet domāju, ka šis jau ir gana plaši. Ļaujiet, lai jūsu idejas, domas un viedokļi kļūst par jūsu dārgāko produktu, un veiciniet to pārdošanu, balstoties uz šī laikmeta iezīmēm.
Man patīk šīs tēmas, un šī – jo īpaši, tāpēc labprāt ar jums runāšu un diskutēšu par to dziļāk. :)
P.S. Jaunās ekonomikas laikmetu man palīdzēja iepazīt Rifkinsa, Kastena, Plotkāna un vēl ento autoru grāmatas.
